Kā jau katrā pasakā un stāstā, arī šajā bija nepieciešami galvenie varoņi. Un šoreiz par tādiem kļuvušas 3 zeltmatītes, kas vēlējās uzzināt, KAS ĪSTI IR KOJAS. Lai apmierinātu savu zinātkāri meitenes devās uz teiksmām un mītiem apveltīto namu, studentu galveno pulcēšanās mītni, kas atradās pašā par Maskavas forštati dēvētajā sirdī. Šis nams, ko nereti mēdza dēvēt par kojām bija izslavēts ar bezmiega naktīm un iemītniekiem, ko pildīja neizsīkstoša enerģija. Turklāt, ikviens bija laipni gaidīts tajā iegriezties un viesoties jebkurā diennakts stundā. Taču viss nebūt nav tik skaisti, kā liekas sākumā. Šo namu – kojas – sargāja 4 necilvēcīga rakstura radījumi, tautā dēvēti par Balto ķēvi, Zombiju, Latvieti un Jauno komeni ar pašu Rečmobīli priekšgalā. Tandēms ārēji – neuzvarams, bet patiesībā viegli apejams, kā to pierādīja mūsu stāsta varones, kurām kojās iekļūt izdevās ļaundarēm par barību atstājot pievilcīga izskata konfekšu tūtu un pudeli, kas pildīta ar dzirkstošu dzērienu, liekot tām atplaukt smaidā unaizrauties ar dāvinājuma apskatīšanu pietiekami ilgi, lai meitenes nokļūtu līdz kāpnēm, kas veda augšup tuvāk nezināmajam.
Meitenēm par brīnumu šeit valdīja neredzēta rosība un kojās sastaptie ļaudis bija atsaucīgi un viesmīlīgi, ko pierādīja labais cilvēks, kas piekrita būt par zeltmatīšu pavadoni un labvēli. „Lai saprastu, kas ir KOJAS,” viņš teica, ”jums sākumā jāaplūko pats vārds un tā veidojošās vienības.” No viņa mutes plūda pieredzējušam un dzīves gudram cilvēkam atbilstoša inteliģence.
K – kopība. Kojās dzīvojošie ir kā viena liela ģimene, ir kopīgi svētki, kopīgi vakari, kopīgas ballītes, kopīgas filmas, kopīgi smiekli, kopīgs ēdiens, kopīgs miegs un bezmiegs.
O – oriģinalitāte. Ikviens no koju iemītniekiem ir individualitāte, personība, ar savām idejām un skatījumu uz dzīvi, tāpēc nav iedomājama neviena diena, kad šeit nerastos jaunas idejas un kāds necenstos tās īstenot vienatnē vai piesaistot pārējos iemītniekus.
J – jautrība. Ir grūti iedomāties, ka kojās varētu būt garlaicīgi. Šeit katru vakaru, pārrodoties mājās pēc smagas mācību vai darba dienas, atskan smiekli, tiek izstāstīts jaunākais joks. Ikviens no koju iemītniekiem prot pasmieties ne tikai par citiem, bet arī pats par sevi.
A – aizrautība. Jā... Aizrautīgi var ne tikai skatīties filmas vai lasīt kādu iemīļotu grāmatu, vai dejot, vai dziedāt, ar aizrautību var darīt ikvienu lietu, un, ja blakus ir cilvēki, kuri pat sīkāko ikdienas darbību spēj veikt ar aizrautību un prieku, tas dzīvi kojās padara divreiz patīkamāku.
S – sirsnība. Koju iemītnieku draudzības saites balstās uz īpašu sirsnību, tieši tāpēc tā ir vieta, kur sastapt savus dvēseles radiniekus, savus īstos sirdsdraugus, kuri spēs saprast un būs gatavi palīdzēt ikvienā brīdī un ikvienā dzīves situācijā.
„Lūk, tādas ir KOJAS!” teica koju veterāns, ko dēvējam par labo cilvēku, ”Tā ir vieta, ko jau gandrīz gadu es un vēl kāds bariņš manu līdzgaitnieku un, nu, jau draugu, saucam par savām mājām. Tā ir vieta, kur dzimst pat vistrakākās idejas, un ziniet, ja blakus ir tādi cilvēki, viss ir iespējams. Tā ir vieta, kur raisās vissirsnīgākās sarunas, izskan visskaistākās dziesmas un tiek iegrieztas visstraujākās dejas. Tā ir mūsu vislabākā, vismīļākā un atmiņām piepildītā Maskavas forštates daļa.”
